Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Izstāde „Lai top Brīvdabas muzejs!“ viesojas Madonā

Ieskats Brīvdabas muzeja vēsturē

Laikraksts Latvietis Nr. 236, 2012. g. 21. dec.
Ilze Gaujēna -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Una Sedleniece stāsta par izstādi. FOTO Ilze Gaujēna.

Mārtiņš Kuplais sniedz prezentāciju. FOTO Ilze Gaujēna.

„Skaldas“ īsi pirms pārvešanas.

Šopavasar Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja Vidzemes sētā pulcējās viesi, lai atzīmētu tās atklāšanas 80. gadadienu. Jubileja tika atzīmēta arī ar izstādi Lai top Brīvdabas muzejs! Pirmajai brīvdabas ekspozīcijai Baltijā – 80. Tā iepazīstina ar Brīvdabas muzeja sākotni, kas cieši saistīta ar Vidzemi un Madonas novadu. Vasarā izstāde bija aplūkojama Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā, bet novembrī – Madonas muzejā.

Brīvdabas muzeji ir viens no veidiem kā iespējams saglabāt un popularizēt tautas tradicionālo kultūru. Senākais un lielākais brīvdabas muzejs ir 1891. gadā atklātais Skansen Stokholmā, Zviedrijā. Brīvdabas muzeju ideja radusies 19. gs. II pusē Ziemeļeiropā. Latvijā šis laiks sakrita ar I atmodu.

1868. gadā nodibināja Rīgas Latviešu biedrību. Tās Zinību komisija uzsāka muzejisku priekšmetu vākšanu. Pirmā izstāde bija 1890. gadā. Gatavojoties X Viskrievijas arheoloģiskajam kongresam 1896. gadā, biedrība nolēma sarīkot etnogrāfisko izstādi, kuras sagatavošanai uz dažādiem Latvijas novadiem nosūtīja 10 zinātniskas ekspedīcijas priekšmetu vākšanai. Tādējādi tika rosināta sabiedrības interese par etnogrāfiju, izstādei bija lieli panākumi.

Pēc Latvijas Republikas nodibināšanās, 1923. g. izveidoja Pieminekļu valdi un tā 1924. gada 2. februārī pēc arhitekta Paula Kundziņa ierosinājuma pieņēma lēmumu par Brīvdabas muzeja nodibināšanu. 1928. gadā Zemkopības ministrijas Centrālā zemes ierīcības komisija piešķīra muzeja vajadzībām 70 ha valsts mežu fonda zemi Juglas ezera krastā, un P. Kundziņš sāka vadīt muzeja iekārtošanas darbus. Pirms 80 gadiem, 1932. gada 13. maijā, apmeklētājiem tika atvērta pirmā brīvdabas ekspozīcija Baltijā — Vidzemes sēta.

Kā tas viss ir saistīts ar Madonas novadu?

Brīvdabas muzeja idejas tēvi un aizrautīgi īstenotāji bija 3 izcili arhitekti, arhitektūras vēstures pētnieki, vidzemnieki – Jānis Jaunzems (1903. Lizums – 1978. g. Gulbene), Pauls Kundziņš (1988. Smiltene – 1983. Kanāda) un Pēteris Ārends (1900. Vestiena – 1960. Austrālija).

Novadnieks P. Ārends studējis arhitektūru Latvijas Universitātes Arhitektūras Fakultātē (1920. – 1930.). Viņš ir arī Raiņa kapa pieminekļa arhitekts. No Pieminekļu valdes pirmsākumiem P. Ārends iesaistījies tās darbā, bet no 1929. g. vadījis Brīvdabas muzeja celtniecības darbus. 1932. g. viņš izstrādāja priekšlikumus muzeja izbūves plānam. Sākuma gados muzeja apbūve un plānojums tika realizēti pēc P. Ārenda plāna.

Izstādē bija aplūkojama 1928. g. Brīvdabas muzeja ekspedīcijas maršruta karte Madonas novadā, kurā atzīmētas visas tās daudzās vietas, kur tika meklēti piemēroti Vidzemes vidienes tradicionālās arhitektūras raksturīgākie paraugi.

P. Ārends bija vestēnietis un pārzināja savu pagastu. Piemērota vientelpas dūmistaba atradās Skaldās. Tā celta 18. gs. II pusē un tikai pēc 100 gadiem tajā tika iebūvēta apkures sistēma ar dūmvadu. Zināma bija arī netālā Rizgu rija. Tā tiek datēta kā vēl senāka būve – 18. gs. sākums.

Šīs ēkas tika pārceltas uz Brīvdabas muzeju un tur ir aplūkojamas arī šobrīd. Skaldās Valeskalnu saimniecība tika uzbūvēta jauna dzīvojamā māja, bet diemžēl tās vairs nav.

Izstādē izmantoti arī Latvijas Nacionālā vēstures muzeja, LU Akadēmiskās bibliotēkas, kā arī Latvijas Valsts vēstures arhīva materiāli. Izstādes veidotāji – Atis Artmanis, Mārtiņš Kuplais, Irisa Priedīte, Ints Sedlenieks, Una Sedleniece, Austra Ziļicka.

22. novembrī Madonas novadpētniecības un mākslas muzejā bija tikšanās ar izstādes veidotājiem. Una Sedleniece pasākuma apmeklētājus padziļināti iepazīstināja ar izstādi. Muzeja galvenais krājuma glabātājs, dr. hist. Mārtiņš Kuplais prezentācijā Laiks un mainīgā lietu pasaule skāra etnogrāfiskā mantojuma pētniecības problēmas mūsdienās, vēršot uzmanību kā uz lietu, tā ainavas mainīgumu.

M. Kuplais kopā ar Madonas muzeja darbiniekiem vasarā devās uzmeklēt Skaldu mājas vietu – lai ar grūtībām, tomēr aptuveni to izdevās atrast, bet Rizgu saimniecības atrašanās vieta mūsdienās precīzi vairs nav nosakāma.

Ilze Gaujēna,
Madonas muzeja speciāliste
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com