Sprīdīšos bērni vakarā, sēž pie sava ugunskura …

Palielināt / Enlarge

Sprīdīšu bērnu piramīda. FOTO no MLELD arhīva.

Palielināt / Enlarge

„Sprīdīšu“ saimnieces 1975. gadā. FOTO no MLELD arhīva.

Palielināt / Enlarge

Uzvedums ballē 1978. gadā. FOTO no MLELD arhīva.

Palielināt / Enlarge

Sprīdīšu meiteņu ansamblis koncertā 1977. gada 24. aprīlī. Centrā diriģente Biruta Eglāja. FOTO no MLELD arhīva.

Un kad pēdējā Sprīdīšu bērnu nometnē lielais ugunskurs bija izdzisis, kas pēc tam notika?

Iepriekšējā laikrakstā (LL892) tika īsumā aprakstīta nometnes vēsture, mērķi un programma.

Draudzes gadu grāmatās, kas sedz laiku no 1951. g. līdz 2001. g. parādās daži iespaidīgi raksti no klātesošiem nometnes dalībniekiem.

• Nometnes priekšnieki Gunārs Drulle un Ivars Mirovics abi sniedz detalizētus pārskatus par aktivitātēm, dalītiem priekiem un sasniegumiem, kā arī personīgos uzskatus par nometnes darbību un draudzību viņu laikā.
• Anita Elberta (Bruns) dalās ar viņas „Sprīdīšu bērnu“ atmiņām. Par sadzīvošana teltīs, ēdienreizes aktivitātēm, sportu un peldēšanu, šķēršļu gājieniem, ugunskuru priekiem un arī latviešu valodas apmācībām.
• Dziesmas skolotāja Biruta Eglāja savā rakstā min, ka viņa apmācīja dziedāšanu nometnē, bet arī bija prieks 1967. g. nodibināt „Sprīdīšu meiteņu ansambli“, kas 16 gadus iepriecināja klausītājus ar uzstāšanos gan Latviešu un plašākā sabiedrībā.
• Ilggadīgā nometnes virssaimniece Ēva Brennere savā rakstā mums atgādina, ka „cilvēkam arī pasaku valstībā gribās ēst“. Saimnieces un saimnieki bija spēcīga komanda, kas draudzīgi un darbīgi rūpējās par nometnes dalībnieku vēderu prasībām un nometnes kārtību un drošību. Arī tiek aprakstīts darbinieku un skolotāju sadarbību sagatavot masku balles uzvedumu, kur katrs varēja parādīt savus talantus, un uzstāšanas brīdī bija liels prieks pašam un citiem.
• Specifiskas pateicības draudzes gadu grāmatās tika izteiktas skolotājām Almai Neilandei un Hermīnai Ķiplokai, sporta skolotājam Augustam Reimanim kā arī elektriķim Uldim Ozoliņam.

Pie draudzes 1970. gados tika dibināta tautas deju kopa „Sprīdītis“, kura pastāvēja līdz 1994. gadam.

Bet atpakaļ pie Sprīdīšu nometnes svarīgiem notikumiem.

Katru gadu nometnes pēdējās dienas bija pildīts ar priecīgām aktivitātēm.

Liela grupa viesu atbrauca no Melburnas, lai tur piedalīties, un daži arī paši uzcēla teltis ap nometnes robežu. Piektdienas vakarā ēdamzālē tika rīkots lieliska masku balle ar kostīmiem, kurā piedalījās VISA nometne.

Bija kopīga izpriece ar dziedāšanu, dejošanu un mīļi gaidītais skolotāju un nometnes darbinieku muzikālais uzvedums. Sestdienā notika sporta spēles (basketbols un volejbols) starp nometnes skolotāju un bērnu komandu un ciemiņu komandu. Draudzīgs bet intensīvs!

Tad sestdienas vakarā bija Lielais ugunskurs mežmalā, kur katra bērnu telts uzstājās ar savu labāko priekšnesumu. Atkal dalītie prieki.

Un pēdējā dienā (svētdiena), bija noslēguma ceremonija.

Bija brīvdabas dievkalpojums, runas un apbalvošana (par valodu un kārtību, utt.).

Bērni uzstājās ar dziedāšanu, deklamēšanu, dejošanu, un sportu aktivitātes, protams ar parasto „piramīdu“.

Un beigās, atvadīšanās no draugiem (bērni un pieaugušie), un ceļš uz mājām.

Katrai aktivitātei ir savs laiks. Sprīdīšu nometne nodzīvoja 25 gadus.

Pēc tam, darbību pārņēma Latviešu skola kopā ar Skautu un Gaidu kustību, un rīkoja bērnu nometni „Tērvete“ pie Kilmoras. Tur turpināja bērnus un jauniešus kopot un turpināja latvisko, kristīgo un skautismu garu. Baznīca arī palīdzēja ar finansēm.

Sprīdīšu nometnes ietekme Melburnas Latviešu sabiedrībā bija vērtīga.

Mēs daudzi varam teikt, ka

„Sirdīs būsim mūžīgi Sprīdīš' bērni“

Svētdien, 24. maijā, plkst. 14.00-17.00 Svētā Krusta baznīcas zālē tiek rīkots pasākums „ATCERĒSIMIES SPRĪDĪŠUS“, par ko sīkāka informācija parādās laikrakstā „Latvietis“.

Ir sakrātas fotogrāfijas no daudzām Sprīdīšu nometnēm, un tās būs redzamas baznīcas zālē. Viss būs pieejamas digitālā veidā vēlāk.

Roberts Brenners
Laikrakstam „Latvietis“