|
|
Laiks Latvijā: |
„Starp divām okupācijām“
Izstāde Ogres Vēstures un mākslas muzejā – lūgums sniegt informāciju
Laikraksts Latvietis Nr. 893, 2026. g. 14. maijā
Inese Dreimane -
Ieteikt draugiem.lv
Izstādes atklāšana. No kreisas: bijušais Ogres mērs Egils Helmanis, izstādes autore Inese Dreimane, Ogres Vēstures un mākslas muzeja direktors Jānis Ziņģītis. Lielais portrets labā pusē: Ogres partizāns Artūrs Dreimanis (1911–1944). Dzīvoja Ikšķiles pagasta „Slankaiņos“. 1944. gadā mobilizēts latviešu leģionā. Krita Jelgavas aizstāvēšanas kauju laikā 1944. gada jūlija beigās. FOTO Gunārs Nāgels.
Lauberes pagasta partizāns Augusts Balodis (1905–1945). Arestēts 1945. gada 15. janvārī. 3. Baltijas frontes kara tribunāls 1945. gada 7. martā piesprieda 10 gadus ieslodzījumā un 5 gadus nometinājumā. Mira Irkutskas apgabala „Ozerstroj“ slimnīcā 1952. gada 2. augustā.
Lauberes pagasta partizāns Kārlis Balodis (1905–1945). Arestēts 1945. gada 13. janvārī. 3. Baltijas frontes kara tribunāls 1945. gada 7. martā piesprieda nāves sodu. PSRS Augstākās tiesas kara kolēģija 1945. gada 14. aprīlī aizstāja nošaušanu ar 20 gadiem ieslodzījumā un 5 gadiem nometinājumā. Mira Noriļskas apgabala „Noriļagā“ 1945. gada 27. jūlijā.
Madlienas pagasta partizāns Jānis Tomiņš (1902–1941). Krita apšaudē ar sarkanās armijas karavīriem pie „Rembēniem“ 1941. gada 30. jūnijā. Apbedīts Madlienas kapos.
Pēteris Zelkāns–Kūkseliņš (1896–1941). Dzīvoja Rīgā. Izsēdināts no vilciena Ogres stacijā un nošauts 1941. gada 24. jūnijā uz aizdomu pamata par mēģinājumu vilcienā piesavināties sarkanās armijas virsnieka pistoli.
Aleksandrs Kīls (1905–1941). Dzīvoja Ķeipenes pagasta „Ošiņos“. Nošauts 1941. gada 1. jūlijā, jo „Kalēju“ mājas smēdē kūpināja gaļu. Sarkanarmieši atkāpšanās laikā dūmus noturēja par „signalizēšanu“ vācu aviācijai. Sākotnēji apbedīts netālu no mājām, bet vēlāk pārapbedīts Madlienas kapos.
Kārlis Rūtenbergs. Ķeguma spēkstacijas strādnieks. Dzīvoja Ogrē, Meža prospektā 9. Apcietināts laikā no 1941. gada 22. līdz 25. jūnijam. Vienlaikus apcietināti arī viņa darba biedri: Augusts Rozenbergs un Augusts Jakobsons. Visi trīs nošauti Rīgas Centrālcietumā 1941. gada 27. vai 28. jūnijā.
Vēsturnieces Ineses Dreimanes veidotā izstāde „Starp divām okupācijām“ ir skatāma Ogres Vēstures un mākslas muzejā līdz 12. jūlijam. Tā apraksta notikumus Ogres novadā 1941. gada jūnija beigās un jūlija sākumā, kad mainījās okupācijas – nacistiskās Vācijas armija izdzina Sarkano armiju no Latvijas teritorijas. Piedāvājam dažus fragmentus no izstādes.
Nacionālo partizānu darbība
Neilgi pēc kara darbības sākuma daudzos Latvijas pagastos sāka veidoties partizānu grupas. Šis process bija spontāns, un nekādas struktūras to nekoordinēja, jo organizētas pretošanās grupas un organizācijas okupācijas režīma represiju rezultātā bija faktiski iznīcinātas 1941. gada pavasarī un 14. jūnija deportācijas rezultātā.
Partizānu grupās visbiežāk iekļāvās lauksaimnieki, no kuriem liela daļa bija agrākie aizsargu organizācijas dalībnieki, kā arī no sarkanās armijas 24. teritoriālā korpusa dezertējušie latviešu karavīri, kuri nevēlējās evakuēties uz Padomju Savienību. Partizānu vidū bija arī cilvēki, kuri slēpās jau kopš 14. jūnija.
Par savu mērķi partizāni uzskatīja sarkanarmiešu, milicijas un čekas darbinieku, kā arī komunistiskās okupācijas režīma kolaborantu aizturēšanu vai fizisku iznīcināšanu. Vienlaikus viņi apsargāja tiltus, lai bēgošie sarkanarmieši tos neuzspridzinātu, kā arī centās nepieļaut laupīšanas un civiliedzīvotāju nogalināšanu.
Partizānu bruņojums pamatā sastāvēja no personīgajiem kaujas un medību ieročiem, kā arī šautenēm un munīcijas, ko pameta bēgošie sarkanarmieši vai arī dezertējušie latviešu karavīri paņēma sev līdzi.
Ogres novada teritorijā partizānu grupas darbojās Ogrē, kā arī Jumpravas, Ķeipenes, Lauberes, Madlienas, Ogresgala un Suntažu pagastos.
Darbība Lauberes pagastā
- „Tīreļos“ 1941. gada 28. jūnijā aizturēts pagasta izpildkomitejas priekšsēdētājs Jānis Irbītis (1901–?). Sākotnēji aizvests uz „Vanagiem“, bet nākamajā dienā pārvietots uz „Cirtumniekiem“, kur dzīvoja partizāns Augusts Balodis. Tur atradās līdz 03.07.41. Pēc tam ieslodzīts Rīgas Centrālcietumā, no kurienes atbrīvots 22.06.43.
- Pagasta teritorijā 1941. g. jūnija beigās aizturēts pagasta izpildkomitejas sekretārs Andrejs Karašnieks (1908–?).
- „Brūveros“ 1941. gada jūnija beigas aizturēts vīrietis, kura personība nav zināma.
- Partizānu kontrolē 1941. gada jūnija beigās pārņemts pagasta centrs, un pie tautas nama izkārts Latvijas karogs. Drīzumā to noņēma, jo vietējie iedzīvotāji baidījās no sarkanarmiešu uzbrukuma, jo apkārtnē vēl pārvietojās karaspēka atliekas.
- Pagasta teritorijā līdz 1941. gada 3. jūlijam aizturēti 20–25 sarkanarmieši: gan nelielās grupās, gan pa vienam.
- Pagasta teritorijā 1941. gada jūnija beigās vai jūlija sākumā apšaudīta automašīna ar bēgošajiem Ķeguma izpildkomitejas darbiniekiem. Kritušo nebija.
Beztiesas slepkavības
1941. gada 22. jūnijā tika izdots Padomju Savienības Augstākās Padomes prezidija dekrēts par kara stāvokļa ieviešanu, ko attiecināja arī uz okupētās Latvijas teritoriju. Sakarā ar to tika pastiprināti jebkādi drošības pasākumi un paātrināts izmeklēšanas process attiecībā uz „aizdomīgām“ vai „bīstamām“ personām. Diemžēl komunistu režīma paranoja, kas kopš savas pastāvēšanas pirmsākumiem izpaudās kā pastāvīga „cīņa“ pret „iekšējiem“ vai „ārējiem“ ienaidniekiem, karadarbības laikā saasinājās. Rezultātā visā Latvijas teritorijā sākās arestu vilnis, kura laikā tikai uz aizdomu pamata un faktiski bez jebkādiem pierādījumiem, tika apcietināti cilvēki, kurus uzskatīja par „vācu diversantiem“ vai to atbalstītājiem, „sabotieriem“, „panikas cēlājiem“ vai nacistu režīma „piekto kolonnu“. Absolūtais vairums apcietināto bija civiliedzīvotāji, kuriem nebija nekāda sakara ar inkriminētajiem pārkāpumiem.
Arestus veica sarkanās armijas karavīri, kā arī čekas darbinieki, miliči, strādnieku gvardi, kā arī komunistiskās partijas un komjaunatnes darbinieki. Izmeklēšana praktiski nenotika, un karadarbības apstākļos par vienīgo soda mēru uzskatīja nāves sodu. Rezultātā visā Latvijas teritorijā laikā no 1941. gada 27. jūnija līdz 4. jūlijam bez tiesas tika nogalināti vismaz 179 cilvēki.
Skaitliski lielākā beztiesas slepkavība notika Rīgas Centrālcietumā 1941. gada 27.–29. jūnijā, kad tika nogalināti 99 Latvijas iedzīvotāji. Viņu vidū bija arī trīs Ķeguma spēkstacijas strādnieki: Augusts Jakobsons (?–1941), Augusts Rozenbergs (1903–1941) un Kārlis Rūtenbergs (1904–1941). Savukārt vismaz 10 civiliedzīvotāji laikā 1941. gada jūnija beigās un jūlija sākumā bez tiesas noslepkavoti Ogrē, Birzgales, Krapes, Ķeipenes, Madlienas, Meņģeles un Suntažu pagastu teritorijā.
Vai kāds viņus atceras?
Laiks un klusēšana dzēš no atmiņām notikumus, cilvēku vārdus un likteņus. Tieši tas ir noticis ar astoņiem Ogres novada iedzīvotājiem, kuri gājuši bojā karadarbības laikā vai vēlāk miruši no ievainojumiem. Par to, ka šie cilvēki reiz dzīvojuši, šobrīd liecina tikai miršanas izziņas – nav fotogrāfiju vai tuvinieku atmiņu, un pat kapa vietas lielākajai daļai nav zināmas.
Tomēr vēl ir palikusi cerība, ka mūsu vidū ir tie, kuri atceras, un kuriem vismaz kāda bojāgājušā vārds nav svešs. Atsaucieties – lai kopīgiem spēkiem mēs spētu arī nākamajām paaudzēm pavēstīt par 1941. gada vasaras traģiskajiem notikumiem.
Arnolds Ādamsons (1907–1941). Dzīvoja Krapes pagasta „Moderniekos“. Piensaimnieku savienības sierotavas vadītājs. Nošauts pie savas mājas 1941. gada 30. jūnijā. Konkrēti nogalināšanas apstākļi un kapa vieta nav zināmi.
Andrejs–Rūdolfs Balodis (1908–1941). Dzīvoja Madlienas pagasta „Pidrēnos“. Vācu karavīri viņu nejauši nošāva pie Madlienas baznīcas 1941. gada 4. jūlijā. Konkrēti nogalināšanas apstākļi nav zināmi. Apbedīts Madlienas kapos.
Lūcija–Leontīne Kalniņa (1900–1941). Krapes pagasta pienotavas grāmatvede. Nošauta pie Viskaļu pagasta „Masuļiem“ 1941. gada 30. jūnijā. Nogalināšanas iemesli un kapa vieta nav zināmi.
Jānis Niedriņš (1875–1941). Dzīvoja Tomes pagasta „Niedrās“. Mira Rīgas 1. slimnīcā 1941. gada 11. augustā no karadarbības laikā gūtiem ievainojumiem. Konkrēta ievainojuma iegūšanas vieta un apstākļi nav zināmi. Apbedīts Rīgas Otrajos Meža kapos, taču kapa vieta nav saglabājusies.
Alfrēds–Filips Ozoliņš (1908–1941). Dzīvoja Birzgales pagasta „Lāčos“. Sarkanarmieši viņu nošāva uz lielceļa Aurmaņu meža tuvumā 1941. gada 29. jūnijā. Konkrēts nogalināšanas iemesls un kapa vieta nav zināmi.
Pēteris Skukovskis (1925–1941). Dzīvoja Meņģeles pagasta „Ķežēnos“. Mira Rīgas 1. slimnīcā 1941. gada 23. jūlijā no karadarbības laikā gūtiem ievainojumiem. Konkrēta ievainojuma iegūšanas vieta un apstākļi nav zināmi. Apbedīts Rīgas Otrajos Meža kapos, taču kapa vieta nav saglabājusies.
Egils Vītols (1921–1941). Nošauts Suntažu pagasta Kangaru kalnos. Trūkst jebkādu citu ziņu.
Aleksejs Zeps (1897–1941). Dzīvoja Ogresgala pagasta „Vestēs“. Gāja bojā vācu aviācijas apšaudes rezultātā 1941. gada 27. jūnijā. Kapa vieta nav zināma.
Ja kādam lasītājam būtu jebkādas ziņas par šeit minētām astoņām personām, tad aicinām rakstīt laikraksta „Latvietis“ redakcijai (redakcija@laikraksts.com), lai vēsturniece varētu ar Jums sazināties.
Izstādes veidotāji
- Izstādes autore: Inese Dreimane
- Telpiskais iekārtojums: Rolands Vēgners
- Grafiskais dizains: Estere Vītola (Ogres tehnikums)
- Skaņas dizains: Krista Dintere
- Tekstu tulkojums angļu valodā: Gunārs Nāgels
SLUDINĀJUMI
