„Kamēr...“ iekaro ASV austrumkrastu

Palielināt / Enlarge

Koris „Kamēr...“ DC latviešu draudzes baznīcā, Rokvillē, ASV. FOTO Ilze Ķuse.

Palielināt / Enlarge

Daļa publikas kora „Kamēr...“ koncertā Kenedija centrā, Vašingtonā, ASV.

Palielināt / Enlarge

Koris „Kamēr...“ uzstājas basketbola spēles puslaikā. FOTO Patriks Stepe.

Palielināt / Enlarge

Koris „Kamēr...“ ar basketbolistu Kristapu Porziņģi. FOTO Patriks Stepe.

Caur starptautiskās lidostas pases kontroli plūda ļaužu masas, visās iespējamās ādas krāsās un, bieži, etniski noteiktos apģērba stilos. Turpat sapulcējušies nelielās grupiņās kavējās labi pazīstami cilvēki, Vašingtonas latviešu sabiedrības pārstāvji, katrs gaidot, gaidot un tad gaidot vēl. Krāšņās indietes nozudušas, pūļu straumes jau sākušas apsīkt, kur tad mūsējie?

Bet skatuvei dzimušie zina, kā radīt dramatisku momentu! Pēkšņi, vienā masā no aizliegtās zonas dubultajām durvīm kā no vulkāna izsprāga 45 pasaules līmeņa koristi. Noturējušies, kamēr pēdējais korists izgājis pases kontroli, tie momentā aizpildīja telpu, saripināja katrs vairākus smagus ar kora tērpiem un citiem rekvizītiem piestūķētus koferus un nostājās, gaidot atpazīšanu no savu viesmāju sagaidītājiem.

Sagaidītāju priekšplānā, protams, stāvēja visa šī turneja organizētājs (Vašingtonas latviešu kora administratīvā sirds, Dziesmu svētku dalībnieks un kaislīgais muzicētājs, dziedātājs) Aivars Osvalds ar vistuvākajiem palīgiem – kundzi Skarletu un dēlu Grantu. Bez Aivara ierosmes un ilgā nemitīgā darba, personīgā laika un līdzekļu ieguldījuma, šī neparasti nozīmīgā turneja, Latvijas starptautiski atpazīstamā zīmola, nebūtu bijis. Koristus izmitinātja13 dažādās mājās gan pašā galvaspilsētā, gan Virdžīnijas un Merilendas priekšpilsētās, un vienā no tām – veselus astoņus cilvēkus!

Pirmā pietura, sava veida pateicība vietējiem organizētājiem, bija izcila pilna koncerta sniegšana Rokvilles Latviešu centra dievnamā. Diriģēja galvenais diriģents Jurģis Cābulis, arī otrais diriģents Patriks Stepe. Programmā iekļauti galvenokārt latviešu komponisti, gan klasiskie (A. Kalniņš, I. Kalniņš, E. Dārziņš, E. Melngailis, J. Vītols), gan nākamo paaudžu pārstāvji – Ivanovs, Ramiņš, Mence, Vasks, Ešenvalds. Mājiens pašai Vašingtonai un tās latviešu kora muzikālajam vadītājam Rihardam bija divas Ā. Skultes kompozīcijas. Cittautieši Nystedt, Augustinas un Whitacre noslēdza komponistu uzskaiti. Pārpilnajā dievnama zālē beidzot rimstot ovācijām, augšstāvā sekoja saviesīga pieņemšana.

Taču galvenais Kamēr uzdevums Vašingtonā bija nākošās pievakares uzstāšanās Potomaka upes krastos izvietotajā Kenedija centrā, kur izrāda visu iespējamo, kas noskatāms vai noklausāms uz daudzajām un dažādajām skatuvēm. Visas ļoti lielās ēkas garumā, galvenā platā, sarkanpaklāja noklātā foajē atzarojuma galā uzstādīta skatuve ar profesionālu pilnu apgaismojumu un grīdas līmenī, no katras malas kameru operatores, kas gan ekrānā pie griestiem koristiem virs galvām, gan visā izplatījumā straumēja koncertu.

Ierodoties agri, tika jau pateikts, ka spriežot no iepriekšējiem pieteikumiem nāksies apmēram 200 cerīgiem klausītājiem vietu trūkuma dēļ atteikt, jo šis koncerts esot starp vispieprasītākajiem jebkad. Īstās sēdvietas aizņēma vai aiztaupīja jau tūlīt, tad pēkšņi gar vienu malu trīs pakāpienu augstais, ar paklāju noklātais garais pacēlums, klusi, metodiski, un disciplinēti aizpildījās ar uz grīdas cieši sasēdušiem studentiem – noteikti mūziķiem. Aiz sēdvietām un studentiem novilka lentveidīgu barjeru, bet pa koncerta laiku aiz tās vēl stāvēja vismaz 50 cilvēku, kas klausījās un noteikti arī ekrānā straumēto varēja redzēt.

Trūkst vārdu un nepieciešamās zināšanas, lai vispār mēģinātu sīkāk aprakstīt šo izcilo muzikālo sniegumu. Ievada uzrunu teica Latvijas vēstnieks Māris Selga; koncerts noritēja, tikai daļēji atkārtojot iepriekšējā vakarā Rokvilē dzirdēto repertuāru. Beigās publika piecēlās kājās, kam sekoja ilgas un skaļas ovācijas.

Varētu domāt, ka tikai divu pilnu dienu laikā koristiem neatliktu laika nekam citam, kā tikai aizbraukt/atbraukt, mēģināt, gludināt līdzpaņemto, ģērbties/pārģērbties, uzstāties, izrunāties ar pielūdzējiem. Tomēr tā nebija – šķiet, ka gandrīz katrs abās brīvajās priekšpusdienās būs aizskrējis uz t.s. nacionālo „molu“, tai skaitā uz slaveno Air and Space (izplatījuma) muzeju, uz dabas muzeju nofotografēties pie dinozauru kauliem vai homo sapiens priekšteču modeļiem, vai uz Hiršhorna muzeju apskatīt un salīdzināt tur esošos Rotko darbus ar to, kas atrodas Daugavpilī.

Daži pat pēdējā vakarā pēc koncerta paspēja apgūt netālo šīs rakstītājas pirmo alma mater – Džordžtaunas Universitāti, kur pasēdēja studentu krodziņā The Tombs un ne tikai apskatīja, bet pat izkāpelēja slavenās garās stāvās kāpnes, pa kurām šausmu filmā The Exorcist ļaunā gara apsēstā aktrise Linda Blair pati sevi notrieca. Tikai daži zina, ka šīs filmas pilnā versijā parādījās neogotiskās galvenās ēkas zālājā ar draugiem frisbī spēlējošais čikāgietis, Garezera „miesonis“ Normunds Zušēvics.

Agrā rīta stundā 8. novembrī ar vilcienu tālāk uz Ņujorku devās 45 Kamēr dziedātāji ar palīgiem, jo pēcpusdienā jau bija jākoncertē Apvienotajās nācijās. Tur valsts prezidents Rinkēvičs, ar žilbinošā kora palīdzību, turpināja Latvijas uzsākto kampaņu ierindoties starp ANO Drošības Padomes dalībniecēm valstīm. Pārnakšņošana Bronksas Daugavas Vanagu namā – iecienītā pirmā pietura no Latvijas ierodošāmies ceļotājiem, starp tiem – īpašo slavu pagaidām vēl neieguvušais Alvis Hermanis. Lāčplēša dienā svētdienā, 11. novembrī, koris koncertēja Jonkeru baznīcā, pēc tam atkal kāpjot vilcienā.

Pārstāvēt Latviju – Apvienoto Nāciju publikai, valsts prezidenta klātbūtnē, uz augstu ANO posteni tēmētas valsts politiskas kampaņas laikā, noteikti prasīja no kora īpašu centību un stāju. Tāpēc labi, ka pats pēdējais viesturnejas koncerts noritēja gluži pretēji. Protams, katrā pieturvietā, arī Bostonā, savu privāto koncertu, pati savā dievnamā, baudīja vietējā latviešu sabiedrība. Taču Celtics basketbola komandas spēļu laukumā, puslaika pārtraukumā, komandas īru-izcelsmes folkloras tēla „leprehauna“ pekstiņu un ākstīšanās apveltīti, pielikt punktu austrumkrasta iekarošanai deva Kamēr reto iespēju savu izcilību pakļaut tīrai izpriecei, pie tam vēl tiekoties un fotografējoties ar jau no pirmajām dienām Celtics komandā ļoti augstu vērtējumu guvušo pasaules megazvaigzni Kristapu Porziņģi.

Kamēr Kamēr dzied, tikmēr tauta zeļ un zied!

Sandra Milevska
Laikrakstam „Latvietis“